Nepublicētais Stāsts…

May 5, 2009

Chau dārgais lasītāj,

uzgāju sava datorā pavasara eseju ko rakstiju pirms apmeram 5 gaidem savaa zolitūdes 7 stāvā uz veca datora, darbadienas tajā laikā es stradaju bankā un brīvdienās shturmeeju Vecrīgas ielas…

shis tas ir mainījies bet stāsts ir par Pavasari kas ir aktuāls ari pašlaik tapec nolemu beidzot publicēt savu vienu no daudzajam Epifānijām Esejām Stastiem un vienkarshi ‘mūsdienu Pasakām…

“Gramata par Laimi” k-kad 2004tajā…
…..Vai Spejam mes noverteet ikdienas skaistumu ko ik riitu satiekam dodoties savaas darishanaas un neredzot vidi kaadaa mees dzivojam , kad nepazistam savu kaiminu tikai tapec ka vienmer iekapjot liftaa mums skatiens ir ieurbies zemee un domas lidinaas tikai par darba rutiinu. Ja pacelam acis nedaudz augstaak un paversham savu skatienu taisni un verojam kaa kaiminu sunis aplaizh jusu mashiinas riepu tad tullit pat liekam lietaa savus leksikas kraajumus, cenzetas un necenzetas frazes lido kaa gajputni sunja saimnieka virzienaa, kursh beigaas vien pasaka “ Chto nepanemaju” , vai tas nav tas kas iedzen muus stressa un depresijas stavoklii, kad kontroleetaa apzinja parvershas par monotomu pashgajeju un darbojas kaa visuma kritizators. Taa nevar Shadi var tieshaam iesliikt lidz ausiim pelekajaas ikdienas rutiinas duunjaas un par aara tikshanu tad jau gan bus javaicaa pec palidziibas. Lai nepielautu shadu situaaciju Ir janotic sev ka pasules skaistums ir neiedomajami pasakains un brinishkiigs , katrs suns ir individualitate un tas ka vinsh aplaizh jusu mashinas riepu ir tikai ik ritas pastaigas kulminacija prieksh vinja , par to vinsh ir prieciigs visu parejo dienu tupedams chetrpadsmitjaa staavaa chetraas sienaas ar blodinju kuraa ir ieliets mangalis. Vajag paskatiities saulej aciis un Pateikt pashiem sev “ Dzive ir skaista’ un skaista taa ir – Pavasaris Ta sir pasakains kad ledus plust pa upi un pamazaam kuust , tas gan dazheim liekas riebiigi jo vinju pagrabs ir parpludis un pernagada zaptes peld kaa bojas pa pagraba baseinu, Tomer tas arii ir skaisti jo peldosha zapte arii ir zapte. Pavasaris – kad zalie pumpuri spraucaas aaraa no zarinjiem kaa chuuska no savas vecaas aadas , saak smarzhot pirmaas pukjiites un zaale saak savu celju uz saules gaismu. Kad pa celjam uz darbu mes bernu darzaa redzam kaa peteritis aninju aiz stuura buchaa, kad kaiminju terjers tagad pastaigajas kopaa ar nepazitamo kaukazas vilceni, kad darba kolegis Ansis ir aizkavejies lai nopirktu sarto rozi savai sekretaarei Mildai. Vissur apkaart var just pavasara elpas dvashu kas ir kaa neredzams speeks kas muus piepilda ar jaunu energiju ar jauniem planiem un domaam , Jaa tas ir skaisti tas ir loti pat skaisti kad varam peldeet pa ikdienas vilnjiem priecajoties par apkartejo vidi par sauli, par kaiminju terjeru par mazo aninju un peteriiti, par pirmo sniegpulksteniiti un pieplakt pie zemes un pasmarzhot to debesdzirdro smarzhu un pieliekot ausi pie zemes ieklausities zemes sirdii,,Mes saprotam ka vide mainaas un Mes lidzi tai Mums ir Jamostaas ar smaidu ar milestibu prêt sevi un apkartejiem cilvekiem , Ir jaizbauda katra sekunde kas ir dota japriecajas pat par savu atspulgu dzidrajaa pavasara lietus pelkee jo ja nebuutu atspulga tad ari pats nekas nebuutu, Cik labi un vardiem neaprakstaami ir Baudiit briviibu ar plasho pavasara elpu , Izplesham spaarnus un lidojam kaa putni kas maacitos lidot un saprotam ka laime nav tur kur mees neesam bet gan musuos un ap mums, Esam Laimiigi…